Slēpošana Latvijā un ārzemēs

Viens no ziemas sporta veidiem ir slēpošana, ko neliela daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz baudīt vai nu vietējos slēpošanas kūrortos vai ārzemēs. Lai gan šī nodarbe nebūt nav tik populāra kā Norvēģijā, kur cilvēkiem došanās kalnos un slēpošana ir viena no primārajām lietām, arī latviešiem patīk to darīt. Ir tikai jautājums kur un kā to darīt. Ar interesantām idejām varat iepazīties šajā portālā – http://www.feinkredit.com/

Viens liels mīnuss, kas ir Latvijā attiecībā uz slēpošanu, ir tas, ka nav speciālas slēpošanas skolas, kur katram varētu iemācīt pareizi slēpot. Līdz ar to daudzi iemācās to darīt paši vai tikai hobija līmenī. Iesācējiem noteikti nevajadzētu pārvērtēt savas spējas un sākt tikai ar iesācējiem paredzēto trasi pat ja tā liekas pārāk vienkārša. Ir dažādi elementi kā bremzēšana un stūrēšana, ko tur var censties izkopt, lai pēc tam pārietu uz sarežģītāku trasi.

Ārzemēs un Latvijā trases var būt apzīmētas līdzīgi – iesācējiem, profesionāļiem, viduvējs u.c., bet protams praksē pastāv ļoti liela atšķirība. Latvijā grūtākās trases var tikt uzskatītas pat par iesācēju trasēm ārzemēs vienkārši tāpēc, ka Latvija ir diezgan plakana un nav daudz variantu, kā izvietot trases un cik garas tās būs. Ja jūs dosieties slēpot uz Grenoble Austrijā vai kādu citu populāru slēpošanas vietu, jūs diezgan ātri sapratīsiet, ka pat iesācēju trase tur ir diezgan gara un izaicinoša, ja nav pietiekama pieredze slēpošanas jomā.

Ārzemēs darbojas daudz lielo pacēlāju, kas var būt izvietoti tā, ka pāris vieglās trases var sasniegt tikai izmantojot šo pacēlāju, bet tas darbojas tikai vienā virzienā. Tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk nāksies laisties visu gabalu lejā, lai arī kāda trase būtu.

kleinkredit
Laikapstākļi augstākos kalnos ir diezgan neprognozējami, līdz ar to vienmēr ir jāseko līdzi izmaiņām. Vienā brīdī var būt ļoti saulains, bet jau nākamajā sniegputenis, kas apgrūtina redzamību. Tik un tā uz trases varēs manīt arī daudz bērnus, tajā skaitā arī pie viduvējas sarežģītības trasēm. Tā ir vēl viena atšķirība no Latvijas, jo Latvijā daudzi izvēlēsies kameršļūkšanu u.c. vienkāršas aktivitātes uz kalna vai iesācēju trasi nevis izaicinošāku trasi.

Vienīgi liels mīnuss slēpošanai ārzemēs ir izmaksas. Ir grūti dabūt jebkādu slēpošanas piedāvājumu ar inventāra nomu zem EUR 30. Latvijā pastāv dažādi varianti, tajā skaitā arī iespēja aizņemties riepas no pazīstamiem. Slēpes neatmaksāsies īsti arī vest lidmašīnā, kā arī tās ir ļoti neparocīgas, tāpat kā slēpošanas zābaki. Tie paši par sevi ir ļoti smagi un nepraktiski, bet toties veiksmīgi pilda savu funkciju pasargāt kājas no sašķiebšanās un iespējamajām traumām pēdas un kājas apakšējā daļā.

Slēpošana pēc būtības ir ļoti aizraujoša neatkarīgi, kur to dara. Svarīgi ir nodrošināties ar visiem nepieciešamajiem papildus risinājumiem, lai to varētu veiksmīgi izbaudīt pilnu dienu vai pusi dienas. Ārzemēs, protams, ir iespējams iegūt daudz lielāku adrenalīnu, bet tas nāk kopā arī ar lielāku risku u.c. Svarīgi ir katram pareizi apzināties savas spējas, lai tās nepārvērtētu un vienkārši nedotos uz kādu no augstajiem Alpu vai kādiem citiem kalniem. Sākumā der piebremzēt un apskatīties arī Latvijā, jo tomēr visas trases atbilst noteiktiem standartiem un tās ir droši izmantot noteiktos periodos. Tāpat arī šīs trases noteikti būs mazāk piepildītas nekā tās kaut kur ārpus robežas. Slēpošana var kļūt par lielisku atpūtu.