Kas jāzina par naudu, lai dzīvotu pārticībā jebkuros laikos?

Kas mums jāzina par naudu, lai dzīvotu pārticībā jebkurā laikā, pat krīzes apstākļos? Lai mums nevajadzētu ciest naudas trūkuma dēļ, no grūtībām to nopelnīt, no bailēm par nākotni un no nezināmā.

Ja mēs saprotam, kā ir iekārtota pasaule, tad saņemam atbalstu šajā jautājumā.

Tātad, ja es esmu piedzimis, pasaule man ir pateikusi “jā”, tas nozīmē, ka es šai pasaulei esmu vajadzīgs. Var pat necensties noskaidrot, kāpēc vajadzīgs. Piedzimu, dzīvoju, tātad esmu vajadzīgs. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es esmu materiāla būtne (prestamistas urgentes), tāpēc mīlošā pasaule nevar nerūpēties par mani materiālajā pasaulē. Tajā atspoguļojas Dieva, Pasaules, Visuma mīlestība pret mani, kā mazu, kopējā organisma šūniņu.

Tātad, radot apstākļus manai eksistēšanai, pasaule dod man pietiekami daudz mīlestības, lai es varētu dzīvot, attīstīties, realizēt savas vajadzības kas nāk par labu visai pasaulei…

Materiālās lietas – nauda, mantas, pārtika, mājoklis, utt. – arī ir tā pati mīlestība. Materiālajām vajadzībām vajag tikt apmierinātām materiālajā līmenī. Vienkārši un loģiski, vai ne?

Pasaulē viss var būt mierīgi, vai arī ļoti nemierīgi…Tās ir dekorācijas un tās mainīsies vienmēr…Nemainās tikai viens: es eksistēju, tātad pasaule noteikti man iedos to, kas man ir nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Dzirdiet, nevis nabadzīgai, bet pilnvērtīgai. Tātad, tātad, kas ir pilna ar vērtībām!

Mūsu priekšā stāv 3 galvenie uzdevumi.

Pirmais uzdevums. Zināt mēru, normu un savu “zelta vidusceļu”.

Tātad, katram no mums jāsaprot, kas priekš katra no mums ir “par maz”, “par daudz” un kas ir “pietiekami”.

Otrais uzdevums. Netraucēt pasaulei, Visumam nodrošināt man visu nepieciešamo.

Pievērsiet uzmanību, radīt, bet vēl jo vairāk nodrošināt sevi pašam (Visuma vietā, nevis kopā ar to) ir muļķīgi, pat kaitīgi. Galvenais ir netraucēt. Tas nozīmē, neradīt blokus, sienas, utt. Neizvairīties no materiālo labumu plūsmas, kura eksistē vienmēr un kura ir paredzēta tieši man un uz kuru man ir tiesības, tikai tāpēc, ka esmu piedzimis.

Trešais uzdevums. Mācēt pareizi apieties ar bagātību.

Tas nozīmē, ka vajag mācēt to paņemt, crédito asnef, sadarboties ar to un atdot. Vai arī vienkārši paņemt un atdot…Tieši tā dara augi un viņos visu laiku viss kustas! Atcerieties, kustība, tā ir dzīvība.

Lai pie jums kaut kas atnāktu, nekas nav jādara. Tieši tā izpaužas Visuma rūpes par jums: atnes, pasniedz, rada. Tieši tāpat, kā asinis apasiņo katru organisma šūniņu un šūniņu uzdevums ir paņemt! Protams, zināma piepūle ir jāveic, lai paņemtu! Piepūle ir vajadzīga, lai ielaistu sevī barības vielas, paņemtu tās un pēc tam atdotu. Tas arī ir darbs un procesa daļa.

Augi, dzīvnieki un cilvēki ir būtnes, kuru darbībai vajadzētu būt vērstai uz:

  • Paņemt to, ko Visums tev sniedz, jo tā viņš izrāda rūpes par tevi.
  • Paņemto izmantot savā un citu labā.
  • Atdot.

Lūk, arī viss darbs. Cilvēkiem ir jādzīvo šajā procesā.